Kā hormoni ietekmē matu izkrišanu un veselību?

Hormoni ir vienas no svarīgākajām vielām mūsu organismā. Tie ir klātesoši katrā no mums, dažiem lielākos, citiem mazākos daudzumos. Tie kontrolē un regulē visas būtiskās dzīves funkcijas, piemēram, vielmaiņu, elpošanu, augšanu, reprodukciju, miegu utt., un ietekmē arī matus un matu izkrišanu.

Matus ietekmē gan vīriešu, gan sieviešu dzimumhormoni, kas ir klātesoši abu dzimumu ķermeņos. Vīriešu hormoni, pazīstami kā androgēni – vislabāk pazīstamais no tiem ir testosterons – stimulē matu augšanu gan uz galvas, gan citās ķermeņa zonās, piemēram, uz sejas, muguras vai krūtīm. Mati un matiņi parasti ir tumši, spēcīgi un gari. Taču tieši androgēni izraisa matu izkrišanu. Vīriešiem, kuri ir predisponēti uz alopēciju, testosterons pārvēršas par dihidrotestosteronu, pazīstamu kā DHT. DHT piesaistās matu folikulu šūnām, maina to augšanas ciklu un pakāpeniski iznīcina folikulu. Šāda veida matu izkrišana ir neatgriezeniska, taču ar noteiktiem medikamentiem to var nedaudz palēnināt agrīnā stadijā. Tā parasti izpaužas vīriešiem pēc pubertātes, kad testosterona līmenis nedaudz samazinās.

Androgēnie hormoni ietekmē arī sieviešu matus. Tos ražo olnīcas un virsnieru dziedzeri daudz mazākos daudzumos nekā vīriešiem. Tomēr var gadīties, ka dziedzeri sāk ražot pārāk daudz testosterona; šādā gadījumā sievietēm var attīstīties hirsutisms – pārmērīga ķermeņa apmatojuma veidošanās, īpaši tādās ķermeņa vietās, kurām, pēc dabas, sievietēm nevajadzētu būt apaugušām, piemēram, uz krūtīm, muguras, vēdera un sejas. Pārmērīgs testosterona daudzums var, līdzīgi kā vīriešiem, izraisīt matu izkrišanu, kas tiek saukta par androgēno alopēciju. Ja mati pēkšņi parādās negaidītās vietās, iemesls var būt audzējs, un nepieciešama tūlītēja vizīte pie ārsta.

Abiem dzimumiem apmēram pēc četrdesmit gadu vecuma androgēnu līmenis organismā sāk samazināties, un mati kļūst plānāki un retāki.

Atšķirībā no androgēniem, estrogēni, sieviešu dzimumhormoni, palēnina matiņu augšanu un padara tos plānākus un īsākus, tāpēc sievietēm vidēji ir mazāks apmatojums nekā vīriešiem. Estrogēnu līmeņa izmaiņas, piemēram, menopauzes laikā vai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, ietekmē arī matus. Var mainīties matu tekstūra, forma un augšanas ātrums. Dažām sievietēm mati var zaudēt apjomu, savukārt citām viļņaini mati var iztaisnoties vai otrādi. Ja sievietei ir ģenētiska nosliece, šīs hormonālās izmaiņas var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu. Grūtniecības laikā notiek pretējais – estrogēna un progesterona līmeņi ir augsti, kā rezultātā vairāk matiņu nekā parasti nonāk augšanas fāzē, tāpēc grūtniecēm ir visbiežāk biezāki un veselīgāki mati, kas pēc dzemdībām pēkšņi izkrīt. Šīs izmaiņas ir īslaicīgas, jo hormonu līdzsvars ātri atjaunojas.

Līdzīgs process notiek, lietojot kontracepcijas tabletes. Organisms uztver ovulācijas trūkumu kā grūtniecību, un mati sāk augt ātrāk; pēc tablešu lietošanas pārtraukšanas daudzas sievietes novēro palielinātu matu izkrišanu.

Matu veselību ietekmē ne tikai dzimumhormoni, bet, kā liecina jaunākie pētījumi, arī vairogdziedzera pareiza darbība un tādējādi T3 un T4 hormonu līmenis organismā.

Vairogdziedzeris ir tauriņa formas dziedzeris, kas atrodas kaklā tieši zem rīkles un apņem traheju. Tā vienīgā funkcija ir ražot hormonus, kas regulē enerģijas līmeni un visu ķermeņa šūnu reprodukciju. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, divi vairogdziedzera hormoni, T3 un T4, tieši ietekmē matus. Ja to līmenis ir pārāk augsts vai pārāk zems, mati kļūst trausli, lūstoši, plāni, zaudē spīdumu un ātrāk izkrīt.

Tā kā pētījumi ir vēl diezgan jauni, ārsti vēl neizraksta zāles vairogdziedzera funkciju uzlabošanai, ja vienīgā problēma ir plāni un trausli mati, lai gan tas var būt viens no simptomiem. Lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešama asins analīze.

Skaisti mati vairāk ietekmē mūsu pašapziņu nekā veselību, taču ir svarīgi atcerēties, ka pie jebkādām pēkšņām matu un matiņu augšanas izmaiņām vajadzētu vērsties pie ārsta, jo dažas izmaiņas var būt nopietnākas, nekā mēs domājam.