Kas ir peladofobija un falakrofobija?

Medicīnā ir atzītas un aprakstītas daudzas bailes un fobijas – no vispazīstamākajām, piemēram, bailēm no zirnekļiem, slēgtām telpām vai lidošanas, līdz pat tām neparastākajām, kā, piemēram, kromofobija vai frigofobija, kas ir bailes no spilgtām krāsām vai aukstuma sajūtas.

Lai gan vārdus "bailes" un "fobija" bieži izmanto kā sinonīmus, tiem patiesībā ir atšķirīgas nozīmes. Bailes mums visiem ir zināmas. Bioloģiski skatoties, bailes ir viena no primitīvākajām emocijām, ko izjūt gan attīstītāki dzīvnieki, gan cilvēki. Tām ir būtiska nozīme sugas izdzīvošanā, jo pie pirmajām briesmu pazīmēm mudina bēgt un paslēpties, tādējādi saglabājot mūsu eksistenci un veicinot mūsu gēnu līnijas un sugas izdzīvošanu. Bailes pastāv, kamēr briesmas ir klāt, un tāpēc tās ir pilnīgi racionālas. Ir dažādas baiļu pakāpes – sākot ar vieglām, kurās uz mirkli nobīstamies, līdz tādām, kurām gandrīz nav loģiska pamata un kuras varam raksturot kā neracionālas, un kuras cilvēks nespēj apzināti kontrolēt. Šādas bailes sauc par fobijām.

Fobijas ir diezgan izplatītas, tomēr ir svarīgi atšķirt spēcīgas bailes, kas bieži sastopamas bērniem, piemēram, no ārstiem vai dzīvniekiem, un kas laika gaitā izzūd, no fobijas, kurai bez profesionālas palīdzības nevaram tikt pāri.

Fobiju var atpazīt pēc dažādiem garīgiem un fiziskiem simptomiem. Skartā persona var būt ļoti nervoza, izjust nāves sajūtu, reiboni vai pat zaudēt samaņu, piedzīvot panikas lēkmi, palielinātu sirdsdarbības ātrumu, spēcīgu svīšanu, sausu muti, nespēju runāt skaidri, nekontrolētu trīcēšanu utt. Nav obligāti, ka skartā persona izjutīs visus šos simptomus, taču parasti izjūt vismaz dažus no tiem, kurus nespēj apzināti kontrolēt (atšķirībā no intensīvām bailēm). Simptomi parādās, kad cilvēks nonāk tuvu savai baiļu avotam, saskaras ar to vai pat tikai par to iedomājas, piemēram, atrodoties slēgtā telpā, redzot zirnekli, dzīvnieku vai lidojot ar lidmašīnu. Fobijas bieži rodas bērnībā vai kādā sliktā pieredzē. Skartā persona izvairīsies no kontakta ar fobijas avotu, cik vien spēs, tāpēc šādas bailes var ievērojami apgrūtināt dzīvi. Ir tikai viens veids, kā no tām atbrīvoties – meklēt profesionālu palīdzību. Arī mēs paši varam mēģināt pārvarēt fobiju, bet tikai sākotnējos, vieglākos posmos, kad cilvēks aptuveni kontrolē sevi fobijas lēkmes laikā. Ja tiek pilnīgi zaudēta kontrole, vislabāk ir ātri meklēt medicīnisko palīdzību un pakāpeniski risināt problēmu, jo situācijas, kas izraisa tik spēcīgu reakciju, var būt arī bīstamas dzīvībai (piemēram, bailes no augstuma, kur cilvēks var zaudēt samaņu un nokrist). Protams, ārstēšanas panākumi nav garantēti. Pastāv arī medikamenti, kas mazina fobijas simptomus, taču tiem ir daudz blakusparādību, un tie neatrisina problēmas cēloni.

Kā jau minējām, ir zināmas un aprakstītas daudzas fobijas. Divas no tām ir peladofobija un falakrofobija. Peladofobija ir bailes no plikgalvjiem, savukārt falakrofobija apzīmē bailes kļūt plikgalvīgam. Tāpat kā ar citām fobijām, arī šeit ir runa par neracionālām, neizskaidrojamām un nekontrolējamām bailēm, ko bieži izraisa kāds traumatisks notikums, piemēram, ja cilvēks ir bijis aplaupīšanas liecinieks un redzējis plikgalvu laupītāju. Dažkārt tās var būt arī iedzimtas, lai gan tas ir ļoti reti. Arī šīs fobijas var ārstēt tikai ar profesionālu palīdzību, psihoterapiju vai, smagākos gadījumos, medicīnisko vai psihiatra aprūpi.